25.06.2019
Valsts kanceleja

Valdība atbalsta TM plānoto nepilngadīgo kriminālatbildības reformu

Otrdien, 25. jūnijā, valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas paredz samazināt tradicionālajai kriminālatbildības sistēmai pakļauto nepilngadīgo skaitu, proti, veicināt viņu resocializāciju.

Tradicionālās kriminālās justīcijas mērķis ir vainīgās personas sodīšana, kas ir pretēja nepilngadīgo interesēm, pat ja tie ir izdarījuši noziegumu, tāpēc Krimināllikumā tiks īpaši uzsvērts, ka attiecībā uz nepilngadīgo primārais soda mērķis ir nepilngadīgā resocializācija, jo ir pierādīts, ka vairākums nepilngadīgo, nobriestot personībai un izaugot par pieaugušiem cilvēkiem, pārtrauc likumpārkāpjošo uzvedību.

Ar reformu tiks ieviests jauns pamatsoda mērs - probācijas uzraudzība. Šis soda mērs būs kā vidusceļš starp piespiedu darbu un reālu brīvības atņemšanu.

Probācijas uzraudzība kā soda mērs palīdzēs VPD strādāt ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem, tādējādi, iespējams, tos atturot no jaunu noziedzīgo nodarījumu nodarīšanas. Valsts probācijas dienesta (VPD) vadītājs Mihails Papsujevičs arī atzīmēja, ka jaunais soda mērs tiks piemērots arī pilngadīgajiem likumpārkāpējiem, piemēram, par noziegumiem, kas saistīti ar atkarību izraisošo vielu lietošanu un vieglu miesas bojājumu nodarīšanu.

Vairākumam nepilngadīgo problemātiska uzvedība ir pārejoša, tādēļ sods bez resocializācijas var potenciāli negatīvi ietekmēt nepilngadīgā identitāti un pašapziņu, kas ir nepieciešama sekmīgai attīstībai.

Resocializācijas pieejas uzsver, ka nepilngadība ir tas laiks cilvēka dzīvē, kad ir vislielākās iespējas gūt pozitīvus rezultātus uzvedības maiņai. 

Pašreiz darbs ar bērnu notiek tikai tad, kad bērnam tiek piespriesta nosacīta brīvības atņemšana, kā arī trūkst soda veids, kas bērnu neizolētu no sabiedrības, bet reizē būtu vērsts uz bērna vajadzībām un problēmu risināšanu.

Grozījumi paredz, ka nepilngadīgajiem vairs nevarēs piemērot naudas sodu, jo šāds soda veids neveicina nepilngadīgā resocializāciju, kā arī viņiem parasti nav savu pastāvīgu ienākumu.

 

Grozījumos attiecībā uz nepilngadīgajiem ir paredzēta speciāla kārtība probācijas uzraudzības aizstāšanai ar brīvības atņemšanu gadījumos, kad probācijas uzraudzība netiek pildīta. Šādos gadījumos neizciesto soda laiku aizstāj ar brīvības atņemšanu, divas probācijas uzraudzības dienas rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu, tādējādi nosakot labvēlīgāku soda aizstāšanas attiecību salīdzinājumā ar pieaugušajiem paredzēto. Šai gadījumā nav pašmērķis bērnu nesamērīgi ilgi izolēt no sabiedrības, jo katra tāda izolācija var radīt neatgriezeniskas deformācijas nepilngadīgā psihē, kas ilgtermiņā nevis uzlabo bērna uzvedību, bet rada tieši pretēju efektu.

25.06.2019. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš vada Ministru kabineta sēdi

 

Dalīties