12.05.2020
Kultūras ministrija

Uzsāks valsts pētījumu programmu “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai”

Valdības sēdē šodien apstiprināta Kultūras ministrijas (KM) izstrādātā valsts pētījumu programma “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” 2020. – 2022.gadam.

Programma sniegs iespēju starpdisciplinārām pētnieku grupām veikt pētījumus humanitārajās, mākslas zinātnēs un sociālajās zinātnēs. Tās īstenošanā iesaistīsies zinātniskais un akadēmiskais personāls, studējošie, doktora grāda pretendenti un jaunie zinātnieki. Programmas kopējais finansējums trim gadiem ir 1 075 350 eiro.

Pētījumu zinātniskos rezultātus plānots izmantot Kultūrpolitikas pamatnostādņu izstrādē un augstākās izglītības studiju procesā, attīstot ar programmu saistītas maģistrantūras un doktorantūras studiju programmas.  Pētījumu rezultātā tiks izstrādāti kultūras sociālās un ekonomiskās ietekmes mērīšanas metodoloģijas risinājumi. Plānots veidot arī datu kopas, piemēram, par aktuālajiem Latvijas mākslinieciskās jaunrades un kultūras mantojuma procesiem, to sociālo un ekonomisko ietekmi un ilgtspēju.

Programma tādējādi sniegs ieguldījumu Latvijas mākslas un kultūras kapitāla efektīvā izmantošanā valsts ilgtspējīgai attīstībai.

Programmas pētījumu virzieni ir saistīti ar trīs galvenajiem uzdevumiem. Pirmais ir vērsts uz zināšanu bāzes attīstību par mākslinieciskās jaunrades vēsturi un aktuālajiem procesiem Latvijas kultūrā plašā nozaru spektrā: mūzikā, literatūrā, teātra un dejas mākslā, vizuālajā mākslā, dizainā, arhitektūrā, audiovizuālajā un filmu mākslā, kā arī citās jomās. Nozīmīgs pētījumu virziens ir kultūras un mākslas procesu daudzveidība, ilgtspēja un saikne ar kultūras un kultūrizglītības vajadzībām, sekmējot pētniecības, augstākās izglītības un mākslinieciskās jaunrades saikni.

Otrais pētījumu virziens paredz attīstīt zināšanu bāzi par Latvijas kultūras mantojuma aizsardzību, saglabāšanu un tālāknodošanu, komunikācijas un pārvaldības jautājumiem mūsdienu tehnoloģisko, ekonomisko, sociālo un vides izaicinājumu kontekstā, kultūras mantojuma un atmiņas institūciju lomu. Tiek uzsvērta sabiedrības, īpaši jauniešu, un mantojuma kopienu iesaiste un līdzdalība.

Savukārt trešajā uzdevumā noteikts attīstīt pētniecības metodes un zināšanu bāzi par mākslinieciskās jaunrades un kultūras mantojuma nozaru ietekmi, tostarp sociālo un ekonomisko ietekmi, pārneses efektiem un lomu Latvijas valsts, sabiedrības un tautsaimniecības ilgtspējīgā attīstībā un nacionālās identitātes veidošanā.

Programma ir izveidota sadarbībā ar Nacionālo kultūras padomi.

 

Informāciju sagatavoja:
Dace Vizule,
Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste
67330306, 29192298
Dace.Vizule@km.gov.lv

 

Dalīties